Kārlis Daukšts: Putins ir uzsācis karu, kurš nekad nebeigsies

Brīvības bulvāris

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar vēsturnieku, politologu un Krievijas politikas ekspertu Kārli Daukštu par Krievijas prognozējamību, par globālo karu un Ukrainas kara ilgstamību un Latvijas iespējām iemantot vēstures subjekta lomu. "Putins faktiski ir tas pats Hitlers, kurš ir ievedis krievu tautu tādās pašās nelaimēs, kā to izdarīja Hitlers. Viņš ir uzsācis karu, kurš nekad nebeigsies. Lai kādi būtu šīs dienas rezultāti, piemēram, Hersonas ieņemšanā – ukrainis nesamierināsies ar savas valsts zaudēšanu nekad. Pat vislabākajās cerībās, kas Putinam ir, ka viņš iekaros visu Ukrainu," vērtē Kārlis Daukšts. "Partizānu karš ir mūžīgs un nekad nebeigsies, līdz pēdējam ukrainim. Tāpēc es uzskatu, ka šis karš, kas ir tāds asais kara periods, var beigties arī dažu gadu laikā, var beigties arī ļoti drīz, jo tikai ar vienu telefona zvanu to var izbeigt pats Putins. Jūs domājat, ka puses sēžas pie sarunu galda un izsaka tādu versiju, ka ir tā kā tāds Somijas variants, kad somi atdeva Karēliju, lai saglabātu savu neatkarību. Tāda versija ir. Uz to spiež Ukrainu, ļoti spēcīgi spiež Amerikas Savienotās Valstis, arī dažas Eiropas valstis, daži biznesmeņi, lieli biznesmeņi, kuri ir Rietumos, ka “ko jūs spurojoties? Mums ir izdevīgāk tirgoties ar Krieviju"." 24. februārī pagāja divi gadi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Krievijā ieslodzījumā nogalināts Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs. Šķiet, ka pasaule, kurai nebija skaidrs, kas ir Krievija un tās politiskie mērķi, šo divu gadu laikā to ir atskārtusi. Vai šie divi gadi tuvina Ukrainu uzvarai un ko mēs varam zināt jaunu par Krieviju? Jūs ilgus gadus uzskatīja par vienu no Krievijas ekspertiem Latvijā. Vai jūs varat teikt, ka jūs tagad saprotat Krieviju, jo pirms dažiem gadiem intervijā teicāt: "Es domāju, Krievija ir tāda mīkla, kuru līdz galam nevar atminēt." Vai mēs varam teikt, ka viņa tagad ir atminēta? Kārlis Daukšts: Esmu pilnīgi pārliecināts, ka šinī laikā un šinī periodā un vispār uz zemeslodes ir maz cilvēku, kuri var apgalvot, ka viņi izprot Krieviju. Ļoti maz. Arī paši krievi līdz galam sevi neizprot, jo viņi tā arī uzskata. Viņu vēsturiskā piemiņa saka par to, ka mēs esam noslēpumaina dvēsele. Un šo noslēpumaino dvēseli, manuprāt, var atklāt tikai tad, ja redz šīs dvēseles darbību. Un darbība bieži vien ir tāda, ka vērotājs sliecas domāt, ka tīra šī dvēsele pilnīgi nav. Bet viņa ir neaprēķināma, viņa ļoti strauji var mainīt jebkādu savu noslieci, jebkādu savu dimensiju. Tāpēc es domāju, ka šeit ar apgalvojumiem par izpratni nevajadzētu steigties un nevajadzētu tos pārspīlēt. Bet neizpratne pirms kara par to, kas ir Krievija, un neizpratne par to, ko viņi dara kara laikā, tur ir atšķirība? Kārlis Daukšts: Tur ir atšķirība tā, ka mēs runājam patlaban par Krievijas vēsturi lielās dimensijās, tad, kad mēs sakām, ka nevar to izpētīt. Bet lieta tāda, ka, manuprāt, ir Krievijā veidojusies nevis situācija, kur ir kaut kāds, teiksim, režīms - Putina režīms, bet ir veidojusies situācija, ka Putina ietekmē sāk veidoties ohlokrātija. Tā ir impēriska pūļa vara, kura sevi nostāda kā tādu, kurai ir tiesības valdīt bijušajā impērijā. Ka viņi ir aizskarti, ka viņiem kaut kāds nepilnvērtības komplekss tiek uzspiests un viņi no tā gribētu atbrīvoties. Un šī ohlokrātija, manuprāt, patlaban ietekmē. Tā ir tā pati līdzība: kas kustina sunim asti, vai nu suns, vai aste sāk kustināt suni. Un, manuprāt, patlaban situācija Krievijā ir taisni tāda, ka Putins, darbojoties savās interesēs un savu, tā sakot, līdzskrējēju interesēs, ir spiests atskatīties uz Krievijas šīs sabiedriskās domas, es pat teiktu, impēriskās domas, esamību Krievijā. (..) Es varbūt atkārtošos, bet, manuprāt, ka Krievijas faktiski ģeopolitiskajā struktūrā, domāšanas stilā plašumam, telpai, milzīgajiem valsts apmēriem ir tāda kā noteicošā apziņas forma. Viņi sevi uzskata par lielu tautu, par atsevišķu civilizāciju tikai tāpēc, ka viņiem ir šī milzīgā, nepārvaldāmā teritorija, kuru viņi vienlaicīgi arī cenšas vēl paplašināt. Varbūt atceraties slaveno Putina tikšanos ar mazu zēnu, kurš teica, kur beidzas Krievija? Tad viņš atbildēja, ka Krievija nekur nebeidzas. Un, manuprāt, ka patlaban mēs varam runāt par tādu situāciju, ka viena daļa Krievijas politologu, piemēram, kuri uzskata, ka Krievija ir civilizāciju civilizācija, viņi saista šo telpisko plašumu ar savas dvēseles plašumu, ar savu uzskatu plašumu un nepieciešamību uzspiest savu šo skatījumu pārējai pasaulei. Kārlis Daukšts bijis ilggadējs Latvijas Universitātes mācībspēks, Latvijas Policijas akadēmijas prorektors, asociētais profesors, Baltijas Starptautiskās akadēmijas emeritētais profesors, viens no Latvijas politikas zinātnes ekspertiem Krievijas vēstures un politikas jautājumos, specializējies ģeopolitikas, jaunāko laiku diplomātijas vēsturē.